No G.S.O. Box 459, Grand Central Station, New York, NY 10163 U.S.A.

Anonīmie Alkoholiķi ir sadraudzības kopa, kurā vīrieši un sievietes dalās ar savu pieredzi, gribasspēku un cerību, lai atrisinātu vienu kopējo problēmu un palīdzētu citiem izveseļoties no alkoholisma.

Lai kļūtu par biedru, ir tikai viena prasība – biedriem ir patiesi jāvēlas pārtraukt lietot alkoholu. A.A. biedriem nav jāmaksā biedru naudas vai nodevas; mēs paši sevi uzturam ar saviem līdzekļiem.
A.A. nav saistīts ar nevienu sektu, reliģisku, politiku, organizāciju vai iestādi; nevēlas iesaistīties strīdos, neatbalsta vai nepievienojas kādam pasākumam.
Mūsu galvenais mērķis ir atturēties no alkohola un palīdzēt citiem atturēties no alkohola.

A.A. Grapevine Inc. Autortiesības; pārdrukāts ar atļauju.

KO NOZĪMĒ ŠĪS VADLĪNIJAS?

Dažu sabiedrisku organizāciju vadlīnijas izskaidro likumu kodeksus, noteikumus un priekšrakstus, kuri norāda soli pa solim, kā jādarbojas.

Bet A.A. tādu gandrīz nav. Nav centrālās autoritātes, praktiski nekādas organizatoriskas struktūras, un likumu vietā tikai dažas tradīcijas. A.A. darbojas ar vietējām grupām un katra grupa ir neatkarīga.

Nepieciešamo A.A. grupas darbu veic brīvprātīgie. Ikvienam A.A. biedriem ir tiesības, un no viņa arī to gaida, veikt A.A. darbu pēc saviem uzskatiem vislabākajā veidā, ievērojot A.A. Divpadsmit Tradīcijas.
A.A. ideja ir vienmēr bijusi lietas darīt vienkārši un cik vien iespējams nesarežģīt, tanī pat laikā, cik vien iespējams, vienam otram palīdzot.

Tā kā A.A. paplašinās, tai jāpalīdz arvien vairāk alkoholiķiem, mēs mēģinām atrast veidus, kā A.A. lietas veikt bez tiešas organizēšanas.

Šīs vadlīnijas mēģina palīdzēt. Tās nenosaka, kas katram jādara. Bet mēs gribam parādīt jaunajiem biedriem, vadītājiem un citiem, kuri interesējās par A.A darbu., labus, pārbaudītus veidus, ko citi biedri ir pielietojuši savās grupās, lai atturētos no alkohola un palīdzētu citiem atturēties no alkoholisma.

Tagad ļoti reti kāda grupa lieto rakstītus darbības noteikumus, bet A.A. pirmsākuma gados tie kādreiz bija noderīgi. Bieži, kad grupas vienojās par rakstītiem likumiem un noteikumiem, tie radīja visādus sarežģījumus. Veco noteikumu vietā tagad rīkojās pēc ievestām tradīcijām.
Bet atkal un atkal ir pierādījies, ka grupas ideja jau no pirmsākuma laikiem ir nepieciešama: ja grupas biedri ir labi informēti, viņi piedalās lēmumu realizēšanā un grupa ir veselīgāka un laimīgāka, un rodas mazāk domstarpību, kritikas un problēmu.
Šie priekšlikumi nāk no A.A. pasaules pieredzes un domāti, lai varētu labāk informēt grupas biedrus. Mēs neiesākam ar „Kā uzsākt A.A. grupu”, jo lielākā daļa A.A. biedru pievienojās pastāvošai grupai un vēlās tikai zināt, kā grupa darbojās. Parasti A.A. biedri uzsāk jaunu grupu tad, kad grupa, kurā viņi darbojušies, kļūst par lielu.
Tā kā iesākām ar priekšlikumiem, kurus jūs variet pielietot savā A.A. grupā un kuri galvenā kārtā attiecināmi uz grupas kalpotājiem („vadītājiem”), tad, sekojot dabīgam augšanas un nobriešanas procesam, kuram cauri iziet visi biedri, mēs sākam skatīties uz biedriem citās grupās un gūstam iespaidu, ko nozīmē būt pilntiesīgam, pieaugušam biedram. A.A. ģimenē pasaules apmērā visi pieauguši cilvēki zina, ka viņiem ir atbildība ne tikai par sevi, bet arī par visiem līdzbiedriem.
Lielākā daļa saprot, ka izveseļošanās no alkoholisma nav dāvana, ko cieši apskauj un tur pie sevis. Tas nozīmē, ka ir radusies iespēja, kā daudzos, dažādos veidos var kalpot gan A.A., gan ārpus tās. Šīs vadlīnijas šeit arī izpalīdz.
Tradicionāli, ja divi alkoholiķi satiekas, lai atturētos no alkohola lietošanas, viņi var sevi uzskatīt kā A.A. grupu, pieņemot, ka viņi pilnīgi sevi apgādā un nepieder pie kādas citas organizācijas.

KĀ LIETAS KĀRTOJAS JŪSU A.A. GRUPĀ

1) Kādēļ A.A. grupām vadītāji?

Lai A.A. grupa darbotos, vai lai uzsāktu jaunu, ir jāizpilda daudz dažādu darbu. Un lielākā daļa no mums piekrīt, ka „A.A”. kā tādai nav jābūt organizētai, bet mēs varam veidot nodaļas vai komitejas, kuras ir tieši atbildīgas tiem, kam tās kalpo” (Devītā Tradīcija).Tikai pateicoties A.A. grupas biedru darbiem, mēs varam veikt sekojošo:

• Apkārtne dzīvojošie alkoholiķi var noskaidrot, vai A.A. pakalpojumi ir pieejami un kā tos atrast.
• Palīdzības saucieniem dot atbildes.
• Sagādāt telpas sanāksmei.
• Sastādīt sanāksmju programmas.
• Ja iespējams, sagādāt rakstiskus materiālus un atspirdzinājumus.
• Savākt vajadzīgo naudu un to lietderīgi iztērēt.
• Atrisināt grupas problēmas.
• Uzturēt nepieciešamos kontaktus ar citām A.A. grupām — gan uz vietas, gan caur Vispārējo Pakalpojumu Biroju Ņujorkā(C.S.O.).

Bez šaubām, ir vajadzīgi cilvēki, lai Šie darbi tiktu izdarīti. A.A. grupās viņus sauc par „vadītājiem”, bet mūsu Otrā Tradīcija mums atgādina, ka „mūsu vadītāji ir tikai uzticami kalpotāji, viņi mums kalpo, nevis mūs vada”.
Grupas biedri viņus izvēl kalpošanai uz ierobežotu laiku.
Viņu darbiem var būt nosaukumi, bet A.A. darba nosaukumi nedod priekšrocības, tie tikai apzīmē darba veidu un atbildību.
Tas ir A.A. darbs, kas ir sadalīts pa Divpadsmit Soļu programmu , galvenokārt, lai palīdzētu pašiem atveseļoties.
Ir teikts, ka mācīties un uzņemties grupā atbildību, ir privilēģija. Ja šo atbildību pareizi izlieto, tā var palīdzēt atveseļoties. Daudzi A.A. biedri ir nākuši pie slēdziena, ka pienākumi grupā ir lielisks veids, kā stiprināt paša atteikšanos no alkohola.
2) Kādi vadītāji mums ir vajadzīgi?

Individuālām grupām var būt daudzi veidi, kā veikt visus nepieciešamos darbus ar ļoti minimālu organizācijas uzbūvi. Piemēram, tipiskā grupā var būt sekojoši darbu darītāji:
• Grupas (pakalpojumu, vai rotācijas) komitejas locekļi
• Grupas priekšsēdis
• Sekretārs
• Kasieris
…jeb arī citas amatu kombinācijas, kuras mainās
dažādos laikos un vietas
. Dažreiz lielākām grupām var rasties vajadzība nodibināt Divpadsmit Soļu komiteju, atspirdzinājumu komiteju, viesmīlības komiteju vai nozīmēt pārstāvi, kurš sadarbojas ar speciālām iestādēm. Nosaukumi var būt dažādi dažas grupas lieto „koordinatoru”, „priekšsēža palīgu” utt.), bet galvenā lieta ir tā, lai darbi tiek veikti.
3) Kādēļ ir vajadzīga grupas virzības komiteja?

Dažreiz paceļas jautājums, ko un kā grupa varētu darīt. Virzības komiteja (dažas grupas sauc to par grupas pakalpojumu komiteju) tad šos grupas jautājumus nokārto. Parasti šinī komitejā darbojās dažādi grupas biedri un tādēļ tā var uzņemties grupas ikdienas darbus.
• Mazākām grupām nav vajadzīgi šai komitejā vairāk kā trīs vai pieci cilvēki.
• Lielākās grupās apmēram divpadsmit biedri dotu lielāku dažādību un arī taisnīgāku darbu sadali.
• Daudzās grupās vadītāji automātiski kļūst par virzības komitejas locekļiem. Dažreiz bijušie vadītāji, balstoties uz savu pieredzi, var kļūt par vērtīgiem komitejas locekļiem.
• Dažās grupās rotācijas komiteja (biedri kalpo sešus mēnešus, vienu gadu, divus gadus, piesaistot un atceļot vienu locekli katru mēnesi vai katrā gada ceturksnī) izpilda tos pašus pienākumus, ko veic virzības komiteja.

4) Ko dara priekšsēži?

Lielāko daļu grupās priekšsēži uz noteiktu laiku ir galvenie vadītāji.
Tāpat kā pārējie grupas kalpotāji, sagaida, kad tie būs atturējušies no alkohola jau labu laiku, varbūt vienu gadu. Pirms viņi uzņēmās šo amatu, ir vēlams, ka viņi jau ir guvuši pieredzi pildot citus grupas pienākumus. Lielākā daļa no A.A. biedriem domā, ka tie ir labākie kandidāti.
Viņi apvieno grupas darbību un pasargā grupas dzīvi no apjukumiem un pārpratumiem. Kādreiz viņi var uzņemties citu vadītāju pienākumus. Viņi var sasaukt Virzības komitejas sanāksmes un tās vadīt. Viņi var atklāt regulāras grupas sanāksmes un tad lūgt kādu citu vadītāju pārņemt sanāksmes vadību.
Priekšsēži ir atbildīgi, lai grupas darbība ritētu bez grūtībām. Nav svarīgi, kurš vadītājs pilda pienākumus; mērķis ir veikt darbu bez apjukuma un domstarpībām. Ir ļoti svarīgi katram saprast, kādi ir viņa pienākumi.
Priekšsēži ir parasti atbildīgi, lai uzturētu labas attiecības starp grupām un tuviem kaimiņiem, ieskaitot telpu īpašniekus.
Piemēram, ja grupa satiekas baznīcas īpašuma, ir svarīgi zināt, kā mācītājs, apkopējs un baznīcas locekļi uzņem A.A. biedru uzvešanos. Ja A.A. biedri liekās patīkami cilvēki, mūsu darbs tiek respektēts, un slimiem alkoholiķiem ir mudinājums ar mums sazināties. Ja mēs neesam vēlami, drīz visi par to zinās, un alkoholiķi pie mums nemeklēs palīdzību.
Bez šaubām, tas pats attiecās uz ārstiem, medmāsām, policiju, sociālās aprūpes darbiniekiem un citiem, kuriem ir saskare ar slimiem alkoholiķiem.
Parasti tie priekšsēži, kā arī citi grupas vadītāji, kuri ir labi informēti par A.A. darbību, var savus amatus labāk pildīt. Ja viņi vienmēr patur prātā Pirmo Tradīciju, un savām grupām vienmēr atgādina visas Tradīcijas, viņu pašu un grupas biedru labklājība zels un plauks.
Lielākā daļa priekšsēžu piekrīt, ka nevajag cerēt uz uzslavu. Kalpošana pati par sevī ir jau apbalvojums.

5) Ko dara sekretāri?

Dažām grupām nav priekšsēžu, un sekretāri izpilda grupas priekšsēža vietu. Tāpat kā priekšsēžiem, sekretāriem ir jābūt labiem, daudzpusīgiem grupas kalpotājiem. Izņemot gadījumus, kad citiem vadītājiem vai komitejām ir uzdots šos darbus izpildīt, tipiski sekretāra pienākumi varētu būt sekojošie:
Ja priekšsēdis ir aizkavējies, atklāt sanāksmes.
Rūpēties, lai informācijas materiāli ir vienmēr pie rokas.
Būt atbildīgam, lai konfidenciāls grupas biedru saraksts, kurā uzrādīti vārdi, adreses un telefona numuri, (ja biedrs devis savu piekrišanu) ir vienmēr pareizs, un zināt, kuri biedri ir piekrituši pieņemt Divpadsmitā Soļa telefona sarunas.
Pieņemt vai nodot kādam citam telefona sarunas, kuras lūdz palīdzību Divpadsmitajam Solim (izņemot, ja ir nozīmēts kāds Divpadsmitā Soļa vadītājs, kurš ir atbildīgs tieši par šo pienākumu).
Būt atbildīgam, lai pastam ir samaksāts par kastītes īrēšanu (grupas ir atzinušas, ka šis ir daudz drošāks, vieglāks un efektīvāks veids pasta adresei, nekā kāda biedra mājas vai sanāksmju vietas adrese).
Ja grupa vēlās, uzturēt sarakstu ar gadadienām.
(Dažās grupās šos pienākumus veic citi vadītāji. Vēlreiz atkārtojot: nav svarīgi, kādus pienākumus veic katrs vadītājs, ja visi darbi tiek padarīti un ja ikviens zina un saprot, kas viņam ir jādara).
Tāpat kā visiem vadītājiem, sekretāram ir īpaša atbildība rūpēties, lai jaunatnācēji saņemtu palīdzību un atbalstu.
6) Ko dara kasieris?

A.A. grupas pašas sevi apgādā (Septītā Tradīcija), pieņemot naudu tikai no biedriem, un lielāko daļu tikai tik daudz, cik ir nepieciešams, lai pildītu savu misiju, uzturētu sazināšanos un izpildītu pakalpojumus un lai A.A. būtu pieejama tiem, kuri to meklē.
Parasti nepieciešamo naudu saziedo sanāksmē, kad palaiž apkārt cepuri. Ir labi, ja nauda paliek mazliet pāri, jo tad grupa var palīdzēt uzturēt centrālo biroju, ja ir pienācis laiks tādu dibināt (sk. 11. Lpp). Palīdz, ja kasieris regulāri ziņo grupai, kādiem izdevumiem nauda ir vajadzīga.
Biedriem nav pienākums naudu ziedot, bet lielākā daļa to dara. Tie, kuri var atļauties, parasti ziedo mazliet vairāk, lai izlīdzinātu ienākumus, jo daži kādreiz nevar atļauties ziedojumu dot.
• Grupas līdzekļus parasti izlieto:
• Sanāksmju telpu īrei.
• Atspirdzinājumiem.
• Piederumiem un dažādiem izdevumiem, kā piem., A.A. izkārtnēm, traukiem, pastmarkām, telefonam utt.
Kasieriem parasti ir ļoti vienkārša grāmatvedība un grupa vienmēr zina, cik naudas ir ieņemts, un kā tā ir iztērēta. Ieteicams, lai viņi grupai sniedz īsu mēneša pārskatu.
Lai novērstu problēmas, ir vēlams, lai grupas līdzekļi atrastos atsevišķā bankas kontā un čekus parakstītu divi cilvēki. Bez šaubām, tāpat kā ar visiem A.A. uzdevumiem, arī kasieris var pielietot citus veidus (ir neiespējams tos visus uzskaitīt). Bet šeit pieminētā metode ir efektīva un novērš iespējamus sarežģījumus.
Grupas ir nākušas pie slēdziena, ka izdevumus vajag budžetēt, un ka ievācot naudu, daļa ir jāpataupa, lai varētu samaksāt mēneša rēķinus.
A.A. pieredze rāda, ka grupām nevajag turēt lielu līdzekļu krājumu. Nauda ir vajadzīga tikai izdevumu segšanai un saprātīgai rezervei.
Grupā var rasties grūtības, ja tā no viena biedra saņem ārkārtīgi lielu ziedojumu, kurš var būt naudā, mantā vai pakalpojumos.
Grupas līdzekļus lieto grupas izdevumiem, bet nekad par biedru izdevumiem Divpadsmitā Soļa darbā.

7) Ko dara centrālā biroja pārstāvis?

Vietās, kur ir nodibināta starp-grupu vai centrālā pakalpojumu biroja savienība, katra grupa ievēlē vienu starp-grupu pārstāvi, kurš vairākas reizes gadā satiekas ar citiem grupu pārstāvjiem (Sk. 12. lpp.).ja tas ir tavs darbs, Tu pārstāvi savu grupu un piedalies pasākumos ar citām apkārtnes grupām. Tavs pienākums ir arī informēt savu grupu par centrālā vai starp-grupu biroja darbību.
Citi ir atraduši, ka pārstāvja darbs var būt ļoti vērtīgs, kad viņš ar citiem grupu pārstāvjiem dalās savā pieredzē. Piemēram, kāds pārstāvis var pastāstīt, kā viņa grupa pagājušajā nedēļā ir atrisinājusi tādu problēmu, kura šonedēļ stāv priekšā Tavai grupai.

8) Kā ievēlē grupas vadītājus?

Grupas darbiniekus parasti izvēlas grupas biedri un viņu kalpošanai ir paredzēts ierobežots laiks (Šis laiks var būt viens mēnesis, seši mēneši, vai viens gads — tas varbūt dažāds). Dažās grupās, ik pa laikam, rotācijas vai Virzības komitejā izvēlās jaunu vadību. Dažas grupas sarīko vēlēšanas. Nominācijas komiteja (vai arī Virzības komiteja) izvēlās kandidātus, kuri varētu būt labi vadītāji, un tad balsu vairākums izšķir, kuri cilvēki ir ievēlēti.

9) Kādai kvalifikācijai ir jābūt grupas vadībai?

Grupām ir jābūt pārliecinātām, ka vadītājiem ir zināms skaidrības periods, un ka viņi var un vēlas veikt uzticētos pienākumus. Tie biedri, kuri cītīgi apmeklē sanāksmes, ir parasti labāki darbinieki, nekā tie, kuri bieži neierodas. Ir pierādījies, ka nepalīdz, ja kādam biedram uzliek pienākumus ar cerību, ka tie viņam palīdzēs atturēties no alkohola. Ir jāatceras, ka izvēloties vadītājus, galvenā kārtā ir jādomā par grupas labklājību. Ap vēlēšanu laiku der pārlasīt Pirmo un Otro Tradīciju.
Grupas vadītājiem ir jāsaprot, ka kalpot grupai, tāpat kā atturēties no alkohola, dažreiz nozīmē darīt lietas, vienalga, vai tās patīk, vai nē.

10) Vai rotācija ir svarīga?

Pēc tradīcijām, rotācija palīdz A.A. brīvprātīgiem neiegrimt savos amatos. Darbi, tāpat kā gandrīz viss cits A.A., iet no rokas rokā, lai visi varētu darboties. Pēc nokalpotā termiņa vadības amatā, daudzi biedri uzņemas citus A.A. pienākumus (daudzās grupās ir vadītāju vietnieki un palīgi, kuriem jau ir zināšanas par vadītāju pienākumiem, un kurus viņi var viegli pārņemt un jaunie biedri tad var stāties palīgu rindās). Šis veids novērš arī problēmas, kuras rodas personību starpā, neļaujot nevienam kļūt pārāk varenam ar lielu prestižu, nevienu nevar par daudz izmantot vai apgrūtināt, un pakalpojumu svētību var izjust vairāk un vairāk biedri.
Kādreiz ir ļoti grūti atstāt A.A. amatu, kuru tu esi ļoti iemīlējis. Vel grūtāk ir šo amatu atstāt tad, kad tu to esi labi pildījis, kad tu neredzi nevienu citu cilvēku, kas būtu ar mieru, kas būtu kvalificēts, un kam ir laiks to darbu veikt, un kad draugi tev piekrīt. Bet tas var būt solis uz priekšu tavā attīstībā – solis uz pazemību, kura daudziem cilvēkiem ir anonimitātes garīgā būtība.
Blakus citām nozīmēm, anonimitāte A.A. aprindās ir augstāka kā personīgais prestižs, kad mēs esam iesaistījušies A.A. darbā, kurš palīdz citiem alkoholiķiem (skat. Divpadsmito Tradīciju). Rotācija mums nes garīgas balvas, kuras ir daudz izturīgākas par slavu. Tā kā mums nav jārūpējas par A.A. sabiedrisko stāvokli, mums ir pilnīga brīvība kalpot, kur mēs esam vajadzīgi un mums nav jāsacenšas, lai iegūtu titulus vai uzslavu.
Mēs varam vienmēr veikt kādu jaunu A.A. uzdevumu, piemēram , būt uzticams Divpadsmit Soļu programmas veicējs, vai arī brīvprātīgi palīdzēt vietējā A.A. centrālā vai starp-grupu birojā.
A.A. darbi neiet uz augšu kā trepju pakāpieni; tie ir visi uz viena līmeņa, un šis līmenis ir sniegt citiem pakalpojumus, un tas ir pamats mūsu atveseļošanās veidam, ar Dieva gribu, kā mēs to saprotam.

11) Kāda veida programmas pastāv grupu sanāksmēm?

Katra grupa ir patstāvīga , saka mūsu Ceturtā Tradīcija, „izņemot to jautājumu risināšanā, kuri iespaido citas grupas vai visu A.A. kopumā”.
Tas nozīmē, ka katra grupa var izvēlēties savu sanāksmju veidu. Lielākā daļa sanāksmes ir: slēgtas. Tikai alkoholiķiem (iestādēs, sanāksmes var apmeklēt tikai slimnieki vai ieslodzītie). Parasti notiek brīvas pārrunas, veltītas biedru problēmām un jautājumiem, Divpadsmit Soļiem, Divpadsmit Tradīcijām vai tēmām, kuras apskatītas A.A. iespiestos materiālos.
Atklātās sanāksmēs – ikviens, kam interesē, var piedalīties.
Atklātā sanāksmē iepriekš izmeklēti biedri (bieži no citas grupas) pastāsta, kādi viņi ir bijuši, kas ir noticis, un kādi viņi ir tagad, ko Lielā Grāmata sauc par „dalīšanos”.
Šāda veida sanāksmēm grupas parasti vēlas, lai runātāji būtu bijuši spējīgi bez pārtraukuma īsu laiku (teiksim, mazākais trīs mēnešus) atturēties no alkohola lietošanas. Tādās sanāksmēs, kur piesakās ducis vai vairāk nesagatavoti, brīvprātīgi runātāji, neviens nejautā, cik ilgu laiku runātājs ir atteicies no alkohola.
Dažas grupas uzskata, ka ir svarīgi, lai programma būtu sabalansēta, un gādā, lai tiktu uzklausīti gan vīrieši, gan sievietes, gan jauni, gan veci biedri. Dažās vietās skaļi nolasa paziņojumu, kurš attiecas uz anonimitāti publikas pārstāvjiem:

Varbūt te ir kāds, kas nepazīst mūsu Tradīciju par personīgu anonimitāti publikas priekšā:
„Mūsu interesēs ir pievilkt cilvēkus, ne sevi popularizēt; mums vienmēr ir jāuztur personīga anonimitāte attiecībā uz presi, radio vai filmām-„
Mēs laipni lūdzam, lai neviena A.A. runātāja pilns vārds vai A.A. biedra pilns vārds neparādītos preses ziņojumos vai pārraidēs par mūsu sanāksmi.
Anonimitātes saglabāšana ir nepieciešama, lai mēs varētu palīdzēt tiem alkoholiķiem, kuri grib ar mums dalīties atveseļošanās programmā. Un mūsu Tradīcija par anonimitāti atgādina, ka A.A. principi ir svarīgāki par personībām.

Daudzās vietās sanāksmes vadītājs uzsver, ka „viss sanāksmē izsacītais ir tikai runātāja viedoklis, ne A.A. uzskati, jo neviena persona nekad nerunā A.A. vārdā”.
Atklātas pārrunu sanāksmes var nolikt dažādās vietās, ja grupas tam piekrīt, arī ne alkoholiķi var piedalīties pārrunās.
Šinīs sanāksmēs runātāji liek uzsvaru, lai iepazīstinātu nealkoholisko publiku ar A.A. darbību. Uz sanāksmēm aicina ārstus, garīdzniekus un sabiedriskus darbiniekus. Bieži A.A. biedriem pievienojās kāds prominents viesis, kurš ir pazīstams kā labs runātājs. Galvenais Pakalpojumu birojs sniedz ļoti labus padomus, kā noorganizēt šāda veida sanāksmes un kā vislabāk paust A.A. ideju. Šāda sanāksme ir ļoti piemērota, kad svin grupas gadadienas.
Iesācēju sanāksme. Šīs ir mazākas sesijas, lai ar jautājumiem un atbildēm varētu palīdzēt jaunatnācējiem.
Biznesa sanāksmes. Dažas grupas paris reizes gada sasauc speciālas sesijas, kur grupas vadītāji sniedz ziņojumus par saviem darbiem, kā arī saņem biedru ieteikumus (sk. Otro Tradīciju) nākotnes darbībai. Parasti šinīs sanāksmēs ievēlē arī jaunos vadītājus.
Soļu sanāksmes. Tā kā Soļi ir mūsu atveseļošanas pamatā, daudzas grupas veltī vienu sanāksmi nedēļā, lai apskatītu katru Soli rotācijas kārtībā, jeb kādreiz divus vai trīs vienā reizē. Vadītājs vai vadītāja mazliet dalās ar savu stāstu vai īsumā, ne ilgāk kā piecas vai desmit minūtes, runā par kādu Soli, noslēgumā uzaicinot visus piedalīties debatēs.

12) Kāda ir sanāksmes parastā procedūra?

A.A. sanāksmēm nav viens veids, formāts vai rituāls, kas darbojās „kā labākais”. Parasti priekšsēdis atklāj sanāksmi ar dažām piezīmēm un tad iepazīstina vakara vadītāju — bez šaubām anonīmi, ja runātāji vēlas minot savus pilnos vārdus, tā ir viņu privilēģija, bet nevienam nav tiesības izpaust cita biedra pilnu vārdu vai identitāti, pat A.A. sanāksmēs.
Daži priekšsēži nolasa Priekšvārdus, kuri arī parādās uz šo vadlīniju priekšējā vāka. Daži aicina uz klusuma brīdi vai Miera Lūgšanu. Daži izvēlās skaļi nolasīt izvilkumus no grāmatas „Anonīmie Alkoholiķi” 3. nodaļā („Vairāk par Alkoholismu”), vai 5. nodaļā („Kā tas Darbojās”).
Dažās vietās lasa Divpadsmit Soļus un Divpadsmit Tradīcijas. Lasīšanas uzdevumu veic vairāki biedri dažādos laikos un tas palīdz cilvēkiem iepazīties un viņi jūt, ka piedalās grupas dzīvē.
Daudzas sanāksmes slēdz visiem kopēji sakot Miera Lūgšanu.
Ir skaidrs, ka vienā sanāksmē nevar sekot visām šīm formalitātēm un atrast vēl laiku priekš kaut kā cita. Pieredze rāda, ka sanāksmes, kurās lasa daudz rituālos lasījumus, var kļūt garlaicīgas, un biedri tās neapmeklē. (Bet kas ir „par daudz” vienā grupā, ir nepietiekoši otrā grupā).
Grupas tradīcijas var attīstīt jūtu vienprātību, un var radīt raižu māktam cilvēkiem drošības sajūtu. Bet, A.A. ir sekmīgāka, pielietojot ceremoniālas darbības tikai mazliet. Kādreiz dažādība un pārmaiņas veciem principiem dod jaunu nokrāsu.
Zinīgi viesu runātāji, kā ārsti, psihiatri, garīdznieki, cilvēki, kuri strādā ar alkoholiķiem, sabiedriski darbinieki, AI-Anon, Ģimenes grupas un Alateen biedri (atbalsta grupas alkoholiķu ģimenēm un draugiem) un autori bieži sniedz jaunus uzskatus un zināšanas.
Rakstiski sastādītas sanāksmju programmas bieži novērš kļūdas un neērtas situācijas (piem., kad runātājs ierodas nedēļu par vēlu). Pieklājība prasa, lai mēs apstiprinām norunas ar vēstulēm vai telefoniski un pateicamies viesu runātājiem. Programmu vadītāji saka, ka šādas piesardzības ir ļoti svarīgas, kad jūsu grupas biedri ir sarunāti piedalīties tuvējas grupas sanāksmē, vai otrādi.

13) Kā ir ar tējas dzeršanu?

Daudzi A.A. biedri domā, ka kafija, tēja un sarunas pirms vai pēc sanāksmes ir tikpat svarīgas, kā pati sanāksme.
Jau pirms alkohola atrašanas, dalīties ar ēdienu un dzērienu nozīmēja dalīties ar draudzību, un A.A. biedri ir parasti turpinājuši šo tradīciju, bez šaubām, alkoholu nelietojot. Grupas uzskata, ka dalīties ar kafiju vai tēju (vai jūsu vietējo izvēli) pēc sanāksmēm ir A.A. normāla sastāvdaļa. Izdoma, naudas apstākļi un personīgas izvēles vislabāk nosaka, ko piedāvāt, cik daudz un kādā veidā.
Lielāko daļu grupās biedri darbus veic brīvprātīgi. Ir bieži dzirdēts, ka tikai tad, kad viņi sākuši palīdzēt salikt krēslus, liet kafiju un mazgāt traukus, viņi jutuši „piederību”. Daudz cilvēku ir kaunīgi un pateicīgi, kad viņiem ko prasa darīt. Daži jaunatnācēji domā, ka piedalīties darbos mazina viņu kautrību, kā arī palīdz satikt un vest sarunas ar citiem biedriem. Šī pieredze ir kādreiz vienīgais veids, kā mēs kalpojam A.A.Bez šaubām, lai iznāktu taisnīgi, un neviens netiktu izmantots vai uzkundzētos, darba darītāji ir vienmēr jāmaina. Skat. „Vai rotācija ir svarīga?”

14) Kā A.A. darbojās slimnīcās un cietumos?

Sekmīgākās grupas, kuras pastāv iestādēs, ir parasti tās, kuras seko „ārpuses” grupu procedūrām un principiem, bet piemērojās tikai apstākļiem.
Ārpuses grupas vienmēr izjūt sevišķu atbildību par ieslodzītajiem dalībniekiem un var būt viņiem ļoti izpalīdzīgas. Dažos jautājumos A.A. ir vīņu vienīgais cerību un palīdzības avots.
ja A.A. grupas biedri ir izlēmuši sniegt savus pakalpojumus ieslodzītiem dalībniekiem un iestāžu darbiniekiem, A.A. izdodas palīdzēt alkoholiķiem cietumos, klīnikās, slimnīcās, sanatorijās un atpūtas namos.
Bet ja A.A. uzskata, ka „viņi ir eksperti”, iestāžu darbiniekiem tas var nepatikt, un sekas ir tās, ka dažiem slimiem alkoholiķiem atņem iespēju piedalīties A.A. atveseļošanās programmā.
Ir ļoti svarīgi, ka A.A. biedri respektē iestāžu noteikumus un likumus. Mēs iestādes esam tikai kā viesi un mums ir jāuzvedas tā, lai alkoholiķiem mūsu dzīves veids liktos pievilcīgs. Kā jau mēs zinām, A.A. cenšas piesaistīt nevis sevi popularizēt.
Šeit ir daži veidi, kā grupas ir palīdzējušas alkoholiķiem, kuri ievietoti iestādēs:
• Izvēlēties vienu iestāžu pārstāvi, kurš ik pa laikam atgādina biedriem, ka iestādēs ir vajadzīga divpadsmit soļu programma.
• Apgādāt iestādes ar A.A. iespiestiem materiāliem.
• Sarīkot iestādēs A.A. sanāksmes un piedāvāt runātājus un atspirdzinājumus.
• Sagādāt A.A. runātājus un materiālus iestāžu darbiniekiem.
• Piedalīties iestāžu A.A. sanāksmēs kā klausītājiem, lai iesaistītie biedri justu pamudinājumu.
• Gādāt, lai A.A. apciemo alkoholiķus, kuri ir invalīdi.
• Izkārtot, lai tiem biedriem, kuri pievienojas A.A. ieslodzījumā, būtu kāds A.A. atbalstītājs pēc viņu atbrīvošanas.
• Laipni sagaidīt jaunatnācējus no ārstēšanas iestādēm, atceroties, ka viņi alkoholu vairs nelieto un ka viņi ir jau mazliet iepazīstināti ar A.A. programmu.

15) Kādēļ ir vajadzīga „informācija publikai”?

Kāds ir teicis, ka „viens dzērājs nodod vēsti otram dzērājam” ir A.A. sirds. Vēl arvien tas ir labs, saprotams un vienkāršs A.A. veids, kā atturēties no pirmā dzēriena malka.
Dažreiz, „viens dzērājs” izmanto trešo personu nododot vēsti „otram dzērājam”. Viens biedrs (Bils) izmantoja bezalkoholisku ārstu (Dr. Silkvvorth) un slimnīcu, lai atrastu citus alkoholiķus — un no alkohola varētu atturēties pats. Lai varētu atturēties no alkohola, Akronā viņš izmantoja mācītāju (Walter Tunks) un bezalkoholisku laicīgu personu (Henriettu Seberiinga kundzi), lai atrastu Dr. Bobs. Bili un Dr. Bobs kopēji, lai varētu atturētos no alkohola lietošanas, izmantoja medmāsu (māsu Ignatia), lai atrastu alkoholiķus, kuriem vajadzēja palīdzību. Visas šīs metodes pielieto vēl līdz šim. Lielā Grāmata, kura tagad ir iespiesta daudzās valodās, kā arī citi rakstiski materiāli, sniedz šo A.A. vesti.
„Citi dzērāji” vēsti saņem no avīzēm un rakstiem žurnālos, no radio un televīzijas, un A.A. informācijas komitejām. Iestāžu komitejas nodod vēstis alkoholiķiem, kuri atrodas ārstēšanas un pārmācības iestādēs. Sadarbības komitejas sasniedz dzērājus, sadarbojoties ar profesionāļu apvienībām, pie kurām pieder cilvēki un aģentūras, kas strādā alkoholisma laukā.
Grupas zina, ka alkoholiķiem ir jāzina, kur atrodas A.A., pirms viņi var prasīt palīdzību. Lai to veiktu, grupas pielieto dažādas metodes.
Dažreiz pietiek ar mazu izkārtni pie sanāksmes vietas durvīm: A.A. Sanāksme šovakar Jau no A.A. pirmsākumiem efektīvi ir bijuši īsi sanāksmju sludinājumi avīzēs un radio. Tiem ir panākumi. A.A. telefona numurs, ko var atrast vietējā telefona grāmatā, ir izglābis daudz dzīvību. Palīdz arī publiskas sanāksmes, it sevišķi tad, kad grupai ir interese piesaistīt jaunus biedrus, izteikt pateicību atbalstītājiem un draugiem, lai palīdzētu gan A.A., gan ārpuses cilvēkiem, kuri cieš no alkoholisma.
Šīm metodēm ir jārāda kā atveseļoties, jāsniedz informācija par A.A. programmām (ne alkoholismu) un tās nedrīkst lielīties ar A.A. Tām ir jāsakrīt ar Vienpadsmitā Tradīcijā sacīto.
Daudzas grupas uzaicina garīdzniekus,, ārstus, slimnīcu un likumu pielāgošanas aģentūru pārstāvjus, darba devējus, sociālās aprūpes darbiniekus un citus, kuriem ir saskare ar alkoholiķiem, apmeklēt atklātās vai publiskās sanāksmes. A.A. vēsti var arī izplatīt, piedāvājot A.A. runātājus dažādu organizāciju sapulcēm (General Service Office šinī jautājumā var dot priekšlikumus).
Vietējie starp-grupu biroji tagad ir uzņēmušies šos uzdevumus veikt, bet katra grupa var darīt daudz, lai palīdzētu. No G.S.O. var pieprasīt dažādus informācijas materiālus, kuri paskaidro, kā to var darīt.

Vai A.A. grupai vajadzētu sevi reklamēt? Dažas grupas to dara, bet tikai viena iemesla dēļ — lai apkārtnē zina, ka grupa var palīdzēt ar savu atveseļošanās programmu. Mazas reklāmas vietējās avīzēs dod iespēju tiem cilvēkiem, kuri vēlās, uzņemt sakarus ar vietējo Sadraudzības grupu.
Tipisks sludinājums varētu izskatīties šāds:

VAI JUMS IR PROBLĒMAS AR DZERŠANU?
Varbūt Anonīmie Alkoholiķi var palīdzēt.
Rakstiet uz Pasta kastīti No. 000 vai zvaniet 000-000.
Publika var piedalīties atklātās sanāksmēs katru otrdienu pīkst. 20:15 Sabiedrības ēkā.

16) Kā atrast un palīdzēt jaunpienācējiem?

Dabīgi, A.A. nevar palīdzēt alkoholiķiem, ja viņi nezin, ka A.A. pastāv, un kur to atrast. Ir labi, ja grupa sastāda, uzraksta vai nodrukā paziņojumus, kur uzdots vārds, sanāksmju vieta un laiks un telefona numurs. Šos paziņojumus izdala
• policijas iecirkņos, cietumos, utt.;
• katrā slimnīcā vai klīnikā;
• visiem ārstiem;
• visiem garīdzniekiem un baznīcām;
• visam sociālās aprūpes, veselības un labklājības aģentūrām,
• visiem vietējiem uzņēmumiem un rūpnīcām.

Lielā pilsētas apkaimē vajag uzskaitīt visas grupas, sniedzot arī starp-grupu biroja adresi un telefona numuru.
Ir ieteicams, ka grupā ar šo paziņojumu izdala arī A.A, brošūras. Dažas grupas uztur biedru sarakstu, kuri ir uzņēmušies pildīt Divpadsmitā Soļa darbu. Dažām grupām ir Viesmīlības komitejas, kuras gādā, lai jauni biedri, perspektīvi biedri un viesi ir gaidīti, laipni uzņemti un ka visi vīnu jautājumi atbildēti. Dažas grupas sasauc sevišķas iesācēju sanāksmes — tās ir parasti maz cilvēkiem un īsas un tiek noturētas pirms oficiālās sanāksmes.
Parasti jauniesācēju atbalstītājiem ir atbildība palīdzēt viņiem atrast savu ceļu A.A. — viņu ceļu, ne atbalstītāju. Citi saka, ka labākais veids, ka būt atbalstītajam, ir būt draugam. Vienādi vai otrādi, daudzi ir pārliecināti, ka labākais veids, kā turpināt atteikties no alkohola ir daloties ar otru.

17) Kā tiek atrisinātas grupas problēmas?

Kādreiz ir grūti noteikt, vai grupā ir problēma vai svētība. Laika ritumā viena var pārvērsties otrā, atkarībā no tā, kā uz to skatās.
Grupas problēmas parasti nozīmē, ka grupa izjūt dzīves pieredzi un augšanu. Problēmas bieži parāda, ka biedru starpā pastāv veselīga, vēlama domstarpība. Tās mums dod iespēju mācīties, kā „pielietot šos principus visos mūsu pasākumos”.
Bieži A.A, ir attīstījusies vislabāk tur, kur pamatos ir bijušas grūtības. Ir trīs faktori, kuri veicina attīstību:
1) vienprātība grupā (Pirmā Tradīcija);
2) harmoniskas attiecības starp grupu un kaimiņiem, ar citām A.A. grupām un pārējo sabiedrību (Ceturtā, Piektā, Sestā, Septītā, Astotā un Vienpadsmitā Tradīcija);
3) „atvērtas durvis priekš visiem” — pilnīga Trešās Tradīcijas pielietošana.
Pie grupas problēmām pieskaitām tādus parastus A.A. jautājumus, kā
1) Ko grupai vajadzētu darīt ar „neuzticamiem?” Ar zāļu lietotājiem?
2) Kā mēs varētu uzlabot sanāksmju apmeklēšanu?
3) Kā iesaistīt vairāk cilvēku darbu veikšanai?
4) Kā mēs varētu atrast vairāk naudas iespiestiem materiāliem?
5) KĀ atkratīties no tiem veciem biedriem, kuri domā, ka viņi zina visu labāk?
6) Kad jāatrisina grupu problēmas? Kādēļ daži piedzīvojuši biedri atsakās dalīties ar savu pieredzi?
7) Vai par sanāksmju telpām maksāt īres naudu, vai atdot visu mūsu ievākto naudu
8) Vai mums būtu jāatzīmē indivīdu goda-dienas, jeb tās mūs izsistu no 24 stundu plāna?
9) Kā varētu izbeigt rupjus jokus un lamāšanos?
10) Kādēļ jaunatnācēji .nevēlas palikt mūsu grupā?
11) Vai būtu jāpieņem piedāvājums no baznīcas un klīnikas lietot par brīvu viņu telpas mūsu sanāksmēm?
12) Vai mums vajadzētu sagādāt iespiestus materiālus kādai slimnīcai vai jaunu plakātu mūsu grupai?
13) Vai lojalitāte grupai ir laba vai slikta lieta?
14) Ko darīt ar tādu, kurš atklāj anonimitāti? Kas spekulē ar A.A.? Par daudz romancēm (daži to sauc par trīspadsmito soļošanu)…? Un tā tālāk un tā tālāk.
Pat Zālamans būtu vilcinājies, kad redzētu tos sarežģītos mezglus, kuri A.A. grupām ir jāattin.
Jūs atbildes šeit neatradīsiet, bet lielākā daļa no grupām atrisina gan šos, gan vēl sarežģītākus jautājumus. Divpadsmit Tradīcijās un citos A.A. pieredzes dokumentos, kā brošūrās, „Divpadsmit Soļi un Divpadsmit Tradīcijas” grāmatā un grupu vēstulēs, kuras ir General Service Office īpašumā, ir aprakstīts, kā grupas to ir veikušas. Jums ir tikai jālasa, vai jāpieprasa informācija no G.S.O.
Bieži grupu problēmas ir vienkārši pārpratumi, kurus var iztirzāt diskusijās. Dažreiz tās rodas, kad grupas biedri mēģina mainīt citu biedru uzvešanos un uzskatus. Viens vārds diviem cilvēkiem var nozīmēt kaut ko pilnīgi citu. Varbūt biedri vienojās par mērķi, bet ir dažādi uzskati, kā to sasniegt.
Kādreiz grupu vai pat starp-grupu problēmas izceļas tad, kad divas atklātas, labi domājošas biedru puses nevar vienoties. Abām pusēm var būt labas sirdis un nolūki, bet tās nevar izlemt, kura puse veic A.A. pakalpojumus labāk, kuru metodi pielietot, vai kurai pusei ir vairāk „tiesību” pildīt zināmus uzdevumus. Tādos gadījumos, pa lielākai daļai A.A. Tradīcijas un iepriekšējā pieredze palīdz nonākt pie saskaņas un gala iznākumā var būt labāki rezultāti.
Nevajadzētu būt tādai problēmai, kura grupai rada lielas grūtības, jo A.A. pieredze rāda, ka labi nodomi, atklātība, uzupurēšanās, mīlestība un kalpošanas gars ņem pārsvaru grupu grūtībām, ja mums ir godīga vēlēšanās „likt principus augstāk kā personības”. (Divpadsmitā Tradīcija).
Ir pierādījies, ka laba humora izjūta, laiks galvu atvēsināšanai, pacietība, pieklājība un vēlēšanās klausīties un nogaidīt, taisnības sajūta un paļaušanās uz „Spēku, kurš ir varenāks kā mēs paši”, ir daudz lietderīgāki nekā legāli strīdi vai personīgi apvainojumi.

18) Kā uzsākt jaunu grupu?

Gandrīz katra A.A. grupa sākās ar to, ka viens vai vairāki centīgi biedri sasauc sanāksmes, bieži, kāda mājā, un pilda visus darbus, kādi nepieciešami, lai to varētu turpināt.
Kādreiz atdalījās biedri no vecākām, lielākām grupām; kādreiz sagādāja runātājus, lai tie uzstātos iestādes, kur bija alkoholiķi, vai zināmā vietā un laikā deva cilvēkiem iespēju dalīties pieredzē, gribasspēkā un cerībā.
A.A. pieredze rāda, ka mēs vislabāk varam kalpot savām interesēm, kā arī to alkoholiķu, kuri A.A. vēl neapmeklē, ja mēs neļaujam personībām, negatīvu cilvēku domām par mūsu slimību, mazām neērtībām sanāksmju telpās, vai kādiem citiem iemesliem mūs atturēt no grupas dibināšanas tad, kad ir pienācis laiks to darīt.
Mēs varam stiprināt savu vēlēšanos atturēties no alkohola, ja turpinām sludināt A.A. vēsti tiem alkoholiķiem, kuri vēlas to saņemt un kuriem ir vajadzīga palīdzība. Ja mums ir vairākas grupas vairākās vietās, mēs varam ar savu dziedinošo vēsti kalpot labāk citiem un paši sev.
Vilcināšanās uzsākt jaunu grupu, kad tā varētu palīdzēt, pamazina iespēju sasniegt tādu cilvēku, kuram A.A. varētu nozīmēt izvēli starp dzīvību un nāvi.
Grupas nav sekmīgas tikai tad, kad sanāksmes notiek glītās telpās un tās darbojas ar dažu biedru pabalstu. Tikai tās grupas, kuras un saņem atbalstu no visiem, kuras sniedz alkoholiķiem nepieciešamos pakalpojumus un seko mūsu Tradīcijām, zeļ un plaukst.
Kā var zināt, vai ir vajadzība dibināt jaunu grupu? Vispirms sev pajautā, vai tavā apkārtnē dzīvo alkoholiķi, kuriem vajadzīga A.A. palīdzība, bet viņi par to neko nezin. Arī noskaidro, vai ir tādi, kuri zina par A.A., bet nezin, kā A.A. darbojās.
Katrā sabiedrībā ir tādi cilvēki, kuri pazīst un izprot alkohol-ismu labāk kā citi. Viņi zina, vai ir tādi alkoholiķi, kuriem vajadzīga palīdzība, un tieši parādīt tos, kuri ir ar mieru to saņemt. Šie cilvēki ir dabīgi A.A. sabiedrotie un parasti ļoti izpalīdzīgi jaunām grupām.
Tie ir garīdznieki, ārsti, slimnīcu darbinieki, darba devēji, labklājības aģentūru darbinieki, padomdevēji psiholoģiskos jautājumos, pat dzērienu pasniedzēji krogos un, bez šaubām, cilvēki, kuri nodarbināti alkoholisma klīnikās, izglītības programmās un informācijas centros.
Ieteicams ar šiem cilvēkiem aprunāties un pastāstīt, kas A.A. ir un kas tā nav, un kādēļ jūs vēlaties uzsākt A.A. grupu. Šeit ļoti var izpalīdzēt A.A. rakstiskie materiāli.
Tāpat ieteicams satikties ar vietējo avīžu izdevējiem un redaktoriem, kā arī ar vietējo radio un televīzijas raidstaciju vadībām, neprasot nekādu labvēlību, bet izskaidrojot A.A. anonimitātes principa svarīgumu, lai novērstu anonimitātes atklāšanu, kura nākotnē varētu radīt neērtas situācijas.
Neaizmirstiet paziņot kaimiņu grupām, vietējam starp-grupu birojam, un G.S.O. par jauns grupas uzsākšanu. No šiem avotiem jūs varat sagaidīt lielu pabalstu.
Ja jūs vēlaties palīdzēt kādai jaunai grupai, sekojiet trim A.A. General Service Conference US/Canada priekšlikumiem, jo tie palīdz novērst nemierus grupu dzīvē:
1. A.A. grupas svarīgākais uzdevums ir vēstīt alkoholiķiem par A.A. Visiem A.A. biedriem ir viens kopējs pavediens — alkoholisma pieredze. Ir ļoti maldinoši radīt iespaidu, ka A.A. var atrisināt problēmas laulību dzīvē, vai palīdzēt heroīna vai citu narkotisku vielu lietotājiem.
Bez šaubām, tāpat kā visi citi, narkotikas lietotāji un ģimenes locekļi, kuri nav alkoholiķi, ir aicināti apmeklēt atklātas A.A. sanāksmes (skat. 12. sekciju, 5. p.}. Bet, lai kāds kļūtu par A.A. biedru, viņam ir jābūt velēšanai pārtraukt lietot alkoholiskus dzērienus, un A.A. nekādā veidā nedzērājus nepataisa par dzērājiem, lai tie būtu kvalificēti kļūt par A.A. biedriem. Tā lielākā daļa no grupām ir konstatējuši, ka nav ieteicams ievēlēt alkohola nelietotājus grupas vadībā, jo vadītājiem ir jābūt A.A. biedriem.
2. A.A. grupas no pieredzes ir mācījušās, ka grupām ir uzmanīgi jāizvairās sastrādāties vai saņemt dāvinājumus no ārpus A.A. stāvošiem pasākumiem un iestādēm, neskatoties uz to, ka to mērķi ir cēli un to darbība labi pazīstama. Ir jāizvairās arī no situācijām, kad var izskatīties, ka grupai ir kādas saites ar profesionālu vai laicīgu apvienību, klubu, politisku vai reliģisku pārliecību, vai iestādi.
Tādēļ tās grupas, kuras satiekas ieslodzīto vai veselības atkopšanas iestādēs vai baznīcās, nedrīkst lietot šo iestāžu vārdus, bet saukt sevi pilnīgi citādākā vārdā. Tad ir skaidri saprotams, ka A.A. grupai nav nekāda piederība šai slimnīcai, baznīcai, cietumam, vai reabilitācijas centram vai kādam citam uzņēmumam, un ka grupa tikai izmanto to telpas sanāksmēm.
3. A.A. Konference arī ļoti noteikti iesaka, ka nevienu A.A. grupu nedrīkst nosaukt kāda dzīva vai miruša cilvēka vārdā, vienalga, vai A.A. vai ne A.A. Šis ir viens veids, kā
mēs sev atgādinām, „ka principi stādami augstāk par personībām” (ar Divpadsmitās Tradīcijas vārdiem).

19) Kā var kļūt par grupas biedru?

Mēs parasti sakām, ka ikviens var būt A.A. biedrs, ja viņš vai viņa pats to saka. Trešā Tradīcija saka, ka „Vienīgais noteikums, lai kļūtu par A.A. biedru, ir patiesa vēlēšanās atmest dzeršanu.” Un mēs neviens nevaram spriest par vēlēšanos cita sirdī.
Lai grupai piebiedrotos, no jums sagaida, ka jūs diezgan regulāri apmeklēsiet grupas sanāksmes. Vairākums no grupām jau sen ir atmetušas lietot kādu ceremoniju vai procedūru biedru „uzņemšanai”, kaut gan grupas mēģina uzturēt konfidenciālus grupas biedru sarakstus, lai paziņotu biedriem par speciālām A.A. sanāksmēm, grupas notikumiem, un zinātu, kuri ir ar mieru palīdzēt Divpadsmitā Soļa darbā. Šie saraksti ir arī vajadzīgi A.A. adrešu grāmatas sastādīšanai.
Lielākā daļa biedru jūtas labāk vienā grupā, nekā citās, un to uzskata par savu mājas grupu, kurā viņi uzņemas atbildības un – uztur draudzīgas attiecības, ja biedri ciemojās citās grupās, viņi nejaucās to administratīvajā dzīvē, kā arī nepieņem nekādus citus kalpošanas uzdevumus.
A.A. nav domāta individuālām vai grupu konkurencēm, lai nolemtu, kura grupa lielāka, kura var atturēties no alkohola lietošanas visilgāk, kura grupa piedāvā visvairāk pakalpojumu, vai kurš ir vispopulārākais runātājs. Tādēļ A.A. biedri ir laipni gaidīti un uzņemti visās grupu sanāksmēs, un jūtās brīvi un labi ikvienā A.A. grupā.

20) Uzsākt darboties mazā sabiedrībā.

Tie, kuri vēlas uzsākt A.A. grupu mazā pilsētā, sastopas ar daudzām problēmām, bet tās var pārvarēt, ja kādam ir drosme no sabiedrības neslēpt faktu, ka viņš ir A.A. biedrs. US/CanadaGeneral Service konference kāds delegāts piezīmēja: „Mēs A.A. biedri mazā sabiedrībā dzīvojam stikla namos.” Tas nozīmē, ka daudzi cilvēki jau zina par jūsu problēmām, un ja viņi ir pietiekoši labi informēti par A.A. programmām un priecāsies, ka jums pastāv iespēja atveseļoties.
Nevajadzētu pastāvēt grūtībām, lai jūs varētu paziņot savas apkārtnes svarīgākajām personām, kā ārstiem, juristiem un likumu sargājošām ietādēm, ka A.A. grupa pastāv, un ka tā ir gatava palīdzēt tiem alkoholiķiem, kuri palīdzību vēlas pieņemt.
ja jūs jūtat, ka savu piederību A.A. nevariet atklāt tiem alkoholiķiem, kuri jums varētu palīdzēt uzsākt darbību, jums būs nepieciešams to darīt ar ne alkoholiķu palīdzību. Vēlamākā persona varētu būtu kāds garīdznieks vai ārsts, kurš uzņemtos būt kā grupas kontaktpersona pirms grupas dibināšanas. Daži priekšlikumi, ko darīt grupas uzsākšanai, ir:
1) Dariet zināmu pasta kastītes numuru dienas vai nedēļas avīzē
2) Gādājiet, lai jūsu vārds būtu telefona grāmatas sarakstā;
3) Ievietojiet paziņojumu baznīcu biļetenos, ka ir pieejama A.A. palīdzība.
4) Lūdziet, lai jūsu vietējā avīzē parādās informācija vai stāsts par A.A. (G.S.O. ir speciāli materiāli, kuri ir piemēroti publicēšanai avīzē)

Parasti A.A. grupas mazās pilsētās ir salīdzinoši mazas. Biedri parasti apmeklē sanāksmes reizi nedēļā un dalās ar savu pieredzi.
Pēc zināma laika visi ar šīm pieredzi būs iepazinušies un sanāksmes var kļūt garlaicīgas. Šeit ir daži priekšlikumi, kā sanāksmēs ievest dzīvību:
• Varētu sasaukt nedēļā divas sanāksmes, vienu slēgtu un vienu atklātu, tā, lai alkoholiķa sieva vai vīrs var piedalīties atklātajā sanāksmē, ja ir nodibināta AI-Anon grupa, viņu sanāksmi var sasaukt tad, kad notiek A.A. slēgtā sanāksme.
• Programmā var ieplānot Soļu sanāksmes, studējot vienu Soli katrā slēgtā sanāksmē, kamēr visi Divpadsmit Soļi ir apskatīti.
• Ja ģeogrāfiski iespējams, apmainiet sanāksmes vietas ar tuvējās pilsētas grupu.
• Ja jūs dzīvojiet par daudz tālu un nav iespējams ierasties viesu grupām vai runātājiem, pavadiet vienu sanāksmi klausoties uz interesantiem un labiem runātāju ierakstiem
• Veltiet kādas slēgtas sanāksmes, lai tuvāk iepazītos ar Lielās Grāmatas nodaļām un „Divpadsmit Solī un Divpadsmit Tradīcijas”, izkārtojot, lai katrs -biedrs pēc kārtas uzņemas vadīt vienu sanāksmi.
• Kad grupa ir sasniegusi zināmu laika sprīdi bez alkohola lietošanas un ir saliedējusies, ieteicams sasaukt sapulci, uz kuru uzaicina visu sabiedrību un lūdz piedalīties svarīgiem sabiedrības locekļiem, kā pilsētas galvām, policijas priekšniekam, ārstiem un garīdzniekiem, kuri, grupā ar vienu vai vairākiem grupas biedriem, apskatītu A.A. programmu un tās pieejamību uz vietas un visā pasaulē.

Citi priekšlikumi:

1) Sazināties telefoniski ar tuvāko grupu vai biedriem, lai noskaidrotu, vai viņiem būtu interese piedalīties plašākā A.A. darbā, kā to var sniegt pati grupa;
2) Vienmēr turiet pie rokas pieejamās brošūras un grāmatas.

Pēc tam, kad grupa ir sākusi darboties, ir ļoti svarīgi, lai sanāksmes nepārtrauktu, un ir jāgādā, lai mazākais viens cilvēks ir noliktās sanāksmes vietā un tur ierodas jau pirms sanāksmes sākuma, kaut arī var paiet ilgs laiks, kamēr ierodas otrs alkoholiķis.
Entuziasms un mūsu pašu prieks par A.A. sasniegto stāvokli alkohola nelietošanā dara daudz , lai grupa būtu sekmīga, un lai sabiedrība to pieņemtu un saprastu. Sesijā, kurā pārrunāja A.A. lomu mazā sabiedrībā, kāds General Service Conference delegāts teica: „Pastāstīsim viņiem, ko mēs mēģinām panākt. Pastāstīsim viņiem, kā mēs mēģinām to panākt. Prasīsim viņu palīdzību un sniegsim sabiedrībai savu A.A. mīlestību, un mēs saņemsim mīlestību atpakaļ.”

21) Kad „manas anonimitātes atklāšana” nav anonimitātes izpaušana?

Kad tu stāsti par sevi slimam jaunatnācējam, kurš ir prasījis A.A. palīdzību, vai tā ir anonimitātes izpaušana? Kad Tu nostājies A.A. grupas priekšā un saki, „Mans vārds ir Džo un es esmu alkoholiķis” ir anonimitātes izpaušana? Kad tu sper Devīto Soli? Parasti nē. Bet ja tavs vārds, fotogrāfija un tavs A.A. stāsts parādās preses izdevumos vai pārraidēs, tā ir Vienpadsmitās Tradīcijas rupja pārkāpšana.
Un tad ir tie sarežģītie gadījumi, kuri atrodas uz pašas robežas. Ikviens no tiem ir savādāks. G.S.O. nedod savu lēmumu, vai ir notikusi „taisnība” vai „netaisnība”. Tomēr, pieredze un delegātu spriedums liek priekšā dažas vadlīnijas. Šeit tās ir:
• Vārds „anonīms” mūsu vārda vietā sola slepenību.
Lielākā daļa no mums neizrāda rūpes par nežēlīgo kauna traipu, kuru negodīgā veidā daži cilvēki pievieno pie alkohola slimības. Bet mums ir jāredz fakti, šis kauna traips pastāv, un cilvēki no tā cieš.
Tādēļ tiem cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar dzeršanu, kuriem par to ir kauns un vainas sajūta, un kuriem ir bailes, ka citi dabūs par to zināt, mēs sakām: „Nāc iekšā. Mēs saprotam, jo mēs tur paši esam bijuši. Mēs mēģināsim palīdzēt un apsolām jums privātu anonimitātes pajumti.”
• Mēs paši šo solījumu turam stingri uzturot savu un visu pārējo A.A. biedru anonimitāti, kad sniedzam informāciju uz āru.
Presei, radio, TV un filmām mēs nekad neizpaužam A.A. biedru uzvārdus vai kādu citu identifikācijas faktu.
„A.A.” neparādās uz aploksnēm, kuras mēs sūtam caur pastu. Iespiestos materiālos, kuri parādās uz A.A. ziņu dēļiem vai A.A. programmās, kuras ir pieejamas publikai, mēs neradām biedru uzvārdus un identificējošus titulus. Televīziju programmas vai avīžu rakstos nerāda biedru sejas, ja viņi ir identificēti kā A.A. biedri. Ziņu klāstos mūs identificē tikai ar priekšvārdiem un uzvārda iniciāļiem. Un mēs lietojam tikai priekšvārdus, kad runājam kā A.A. biedri ne-A.A. sanāksmēs
• Mēs nedomājam, ka mums vajag sevi popularizēt, pielietojot slavenību atstātus.
Šad un tad kāds prasa: „Vai tad kāda liela, iespaidīga anonimitātes izpaušana nepalīdzētu vēstīt par A.A. un nemudinātu cilvēkus griezties pie mums pēc palīdzības?”
Tas ir iespējams, bet tas arī cilvēkus atraidītu. Daži mums nepiebiedrojās no bailēm, ka arī viņu anonimitāte varētu tikt izpausta. Citi klausās uz anonimitātes izpaušanas stāstu un tad saka: „Es neesmu tik slikts.” Dažiem var nepatikt anonimitātes izpaudēja dzīves veids bez alkohola lietošanas un veids, kā viņš attēlo A.A. Un ja anonimitātes izpaudējs sāk atkal lietot alkoholu un piedzeras, ko tas var palīdzēt A.A.? (Vai publicitātes iespaids uz ego nebija svarīgāks kā paslīdēšana?)
Lielākā daļa A.A. ļaudis vēlās pasargāt savu anonimitāti. Simtiem tūkstoši, gan slaveni, gan nepazīstami cilvēki aktīvi strādā A.A., privāti un bez kaunēšanās.
• Darbojoties pašā A.A., kur mēs savu kopīgo slimību neuzskatām kā kauna traipu, mēs brīvi lietojam pilnus vārdus.
Mums ir A.A. biedru adrešu un telefonu grāmata, un mēs izdodam A.A. sarakstus, lai varētu viens ar otru sazināties un viens otram palīdzēt.
• Kad mums ir personīga, privāta un aci-pret-aci satikšanās ar ne alkoholiķiem, mums nav kauns teikt, ka mēs esam izveseļojušies alkoholiķi. Tanī pašā laikā mēs palīdzam citiem saprast mūsu vēstījumu.
Šis veids nekādā ziņā nepārkāpj mūsu Tradīciju attiecībā par informācijas sniegšanu uz ārieni. Ja tu privāti par sevi stāsti patiesību, tā nav anonimitātes izpaušana. Un tā kā mēs uzskatam par svarīgu pienākumu pastāstīt citiem alkoholiķiem par savu pieredzi, gribasspēku un cerībām, mēs nevaram atļauties, lai bailes par anonimitātes izpaušanu vai kauna traipa atklāšanu mūs traucētu. Ja Bili un Dr. Bob sacīja „Cilvēki nesapratīs”, un mums šo vēstījumu nebūtu nodevuši, kādā stāvoklī mēs tagad būtu?
• Mēs savu alkoholismu neslēpjam slepenās vainas sajutās vai kaunā. Tas tikai pastiprinātu nežēlīgo kauna traipu, kas apņem mūsu slimības cietušos.

Kad sniedzam informāciju uz ārieni, mēs paliekam anonīmi divu iemeslu dēļ:
(1) Mūsu solījums uzturēt slepenību alkoholiķiem, kuri vēl cieš no slimības, un viņa vai viņas ģimenei, un
(2) Garīga iemesla dēļ, kurš Divpadsmitajā Tradīcijā ir apvienots zem vārda „pazemība”.

• Ar anonimitāti mēs atsakāmies no personīga prestiža un to atvietojam ar A.A. atveseļošanos un darbu, un liekam uzsvaru uz mūsu principiem, uz to spēku, kas tiešām mūs ārste, bet ne paši uz sevi.
Kad Dr. Bob noraidīja plānus milzīga A.A. pieminas mauzoleja celšanai, viņš sacīja: „Es vēlos, lai mani apbedī tāpat kā visus citus.” Un Bili noraidīja sava mūža sapni — iegūt L.L.D. grādu vienā no pasaules spēcīgākajām un lepnākajām universitātēm. Šie divi vīri mums visiem rādīja priekšzīmi.
Visa A.A. labuma dēļ, kā arī to alkoholiķu dēļ, kuri tur pieder (vai ir ceļā uz to), mums vēl ilgu laiku būs nopietni un garīgi jāpārdomā anonimitātes jautājums.

22) Kā mēs varam Sagaidīt palīdzību no citām grupām?

Dažas grupas ir atzinušas, ka savu vēstījumu tās var izplatīt labāk un ātrāk, ja apvieno savus centienus, it sevišķi tad, ja projekts attiecās uz vairākām grupām. Tas ir kādēļ un kā saka darboties starp-grupas.

KĀ LIETAS NOTIEK JŪSU STARP-GRUPU BIROJĀ

23) Kā sākās šādi biroji?

Kā mēs varam uzzināt, kad un kur pulcējas tuvējās grupas?
Kā mēs un citas grupas varam apmainīties ar runātājiem, vai
noturēt kopējas sanāksmes, vai šad, tad satikties sabiedriskos pasākumos?
Ja paredzamie biedri varētu piezvanīt vai apciemot
kādu centrālu vietu, tad mēs varētu viņus savest grupā ar
viņu tuvāko grupu, un tā viņiem ātrāk palīdzēt?
Ja visas tuvējās grupas apvienotos savos centienos, vai mums
neizdotos savu vēstījumu piegādāt iestādēm daudz ātrāk?
Vai informēt publiku par A.A.? Vai ievietot slimos alkoholiķus slimnīcās, kur viņi saņemtu vajadzīgo ārstēšanos?
Kad šādi , jautājumi paceļas, kaimiņu grupas parasti attīsta sistēmu kopīgam darbam. Mēs agrāk Šeit minējam, ka „Ir jāpadara dažāda veida darbi.” Starp-grupas visus A.A. darbus veic viegli un prasmīgi — alkoholiķi saņem pakalpojumus ar ļoti niecīgu organizāciju (skat. Astoto un Devīto Tradīciju).
Mēs mācamies no pieredzes, ka Šie biroji veic uzdevumus labāk (vairāk ar sazināšanos starp grupām un ar mazāk apjukumiem grupu starpā) kā atsevišķas grupas savādākos, nesaskaņotos un atšķirīgos veidos.

24) Priekš kam tas ir vajadzīgas?

Šie vietējie pakalpojumu biroji, kuri darbojās ar dažiem atalgotiem darbiniekiem un daudziem brīvprātīgiem, bieži kārto sekojošās vietējās vai apgabala atbildības:
1. Rūpējās, lai „A.A.” vārds būtu uzskaitīts visās telefona
grāmatās, atbild uz telefoniskiem un rakstiskiem jautājumiem, tos novirzot uz vietējām grupām, tā pildot Divpadsmitā Soļa darbu bāzējoties uz ģeogrāfiju, lai slimie
alkoholiķi saņemtu palīdzību.
2. Kalpo kā piederošo grupu komunikācijas centrs, sagatavojot avīzītes vai biļetenus, lai grupas zinātu, kas katrā
notiek, izsūta sanāksmju kalendārus, utt.
3. Izstrādā sistēmu, kā grupas var apmainīties ar runātājiem.
4. Uz grupu velēšanos, veicina un izkārto kopējus sabiedriskus sarīkojumus.
5. Sadarbojās ar iestādēm.
6. Atbild A.A. informācijas pieprasījumus no vietējam zinu
aģentūrām, izkārto A.A. programmas, kuras pārraida
vietējās radio un TV raidstacijas, un sagādā runātājus ne-
A.A. organizācijām.
7. Uztur sakarus ar organizācijām kuras pilnīgi vai daļēji
darbojas alkoholisma laukā.

25) Kā tās darbojās?

Gandrīz visos apgabalos ik viena grupa, kura, ja vēlās, var piederēt starp-grupai vai centrālai pakalpojumu apvienībai, kura mēģina sniegt pakalpojumus visām tā rajona grupām. Biedru grupas parasti ievēlē starp-grupu pārstāvi, kurš pārstāv grupu starp-grupu pasākumos. Grupām nav uzliktas biedru maksas, un finansiālo atbalstu tās sniedz brīvprātīgi. Lielāko daļu biedru grupas zina, ka tās var sagaidīt labus pakalpojumus tikai tad, kad samaksās par savu daļu.
Apgabalos, kur nav praktiski atvērt pakalpojumu biroju, grupas parasti uzstāda kopējas komitejas, kuras izpilda kopēju plānošanu un darbības veidus, un kādreiz lieto loti uzmanīgi sastādītu telefona atbildēšanas sistēmu, kura pieņem Divpadsmitā Soļa zvanus. G.S.O. var sniegt jums paskaidrojumus, kā patreiz darbojās starp-grupu sistēmām.

26) Kā tu vari palīdzēt?

Tā kā starp-grupu birojs atbild uz mūsu Divpadsmitā Soļa zvaniem, kuri nāk no pilsētas otrās puses un kuri mums nav pieejami, vai kuri pienāk tad, kad mēs esam darbā, tagad daži A.A. biedri meklē jaunus ceļus, kā piedalīties vietējos pakalpo — jumos. Kad uzaicināti, viņi uzticīgi kalpo komitejās (un tādā veidā palielina savu skatu un draugu pulku), un meklē citus brīvprātīgus darbus.
Bet galvenais veids, kā palīdzēt, un neviens nekad nav atraidīts, ir dot uzticību (sk. Otro Tradīciju), pabalstu, interesi un pateicību grupas starp grupas pārstāvim un visiem pārējiem, kuri ir nodarbināti šajos speciālos A.A. vīna dārzos. Bieži A.A. darbā palīdzība uzlabo lietas, bet kritika to nepanāk. Un kā jau bija teikts iepriekš, dot mūsu kalpošanas daļu kādam citam nes vairāk gandarījuma, kā to saņemt.

JAUTĀJUMI UN ATBILDES PAR DAŽĀM A.A. PARAŽĀM

27) Kas ir atbildīgs par A.A. klubiem?

A.A. programma neparedz, ka A.A. piederētu vai ka tā pārzinātu īpašumus. Tādēļ tehniski „A.A. klubi” nepastāv. Tomēr daži biedri — rīkojoties individuāli, ne kā A.A. biedri – Ir nodibinājuši bezpeļņas organizācijas — pilnīgi atšķirta; no A.A. grupām — lai uzturētu klubus A.A. biedriem.
Lai novērstu problēmas ar īpašumiem, naudu un prestižu, grupas ir iemācījušās pieturēties pie saviem pamatmērķiem un nodevušas klubu vadību citām organizācijām, kurām nav nekāda sakara ar A.A. Tādēļ arī G.S.O. nepieņem klubu naudas ziedojumus.

28) Kas ir atbildīgs par atpūtas namiem un ārstniecības iestādēm?

Medicīniski un sociāli pakalpojumi arī neietilpst A.A. programmā. Ka sadraudzības grupa, mēs neesam kvalificēti sniegt šāda veida palīdzību.
Tomēr A.A. biedri var būt vērtīgi darbinieki atpūtas namos un atveseļošanās centros. Tehniski, nav ne „A.A. atpūtas nami”, ne „A.A. slimnīcas”, bet šinīs iestādēs kādreiz ir pieejama A.A. sadraudzības grupa. (Skat. atbildi 27. jautājumam).
Ja A.A. biedri palīdz un strādā šinīs iestādēs, bez šaubām, viņi to dara kā privātas personas, nekad kā A.A. biedri, un tiek sagaidīts, ka ne iestādes vārds, ne to iespiestos materiālos jebkad parādītos A.A. vārds vai kāds cits vārds (kā „Divpadsmit Soļu Māja”), kas varētu kļūdaini norādīt uz A.A. atbalstu.
Tā kā A.A. vārds nekur neparādās, šie centri var brīvi lūgt publiskus ziedojumus, jo A.A. to nekad nedara.